Savvaļas karpa, salīdzinot ar mājas karpām, ir slaidāka. Ķermeņa proporcija – ķermeņa garums apmēram četri ķermeņa augstumi. Tām ir zeltaini pelēkdzeltena ādas un zvīņu krāsa, bet gaļa sārta. Karpai pie augšlūpas ir divi pāri taustekļu. Bet biezajām un lielajām zvīņām raksturīgs tīklveida raksts. Muguras spuras un anālās spuras pēdējais nezarotais stars ir ar zobiņiem. Savvaļas karpa sver apmēram 2 reizes mazāk nekā mājas karpa. Mājas karpa var sasniegt 110 cm garumu un svaru – 40 kg. Lielākā jebkad zināmā karpa ir bijusi 125 cm gara, ar svaru 45 kg. Visvecākā zināmā karpa ir sasniegusi 65 gadu vecumu, bet ir leģenda par Koi karpu, kas sasniegusi 100 gadu vecumu.Lai arī karpa labi piemērojas jebkādiem dzīves apstākļiem, tai patīk lielas ūdenskrātuves ar lēni plūstošu vai stāvošu ūdeni, un dūņainu pamatu. Karpām patīk dzīvot nelielos baros, kas sastāv vismaz no 5 karpām. Lielākas koncentrācijas veido nārsta un ziemošanas laikā. Savvaļas karpas mājo mērenā klimata saldūdens tilpnēs vai viegli sāļās ūdenstilpnēs, kur ūdens pH līmenis ir 6,5-9,0, sāls daudzums līdz 0,5%, ūdens temperatūra 3-35° C. Karpām ideālā ūdens temperatūra ir 23-30° C. Tās nārstošanas temperatūra ir 17-18° C. Karpas labi pārziemo zem aizsalušo ūdenskrātuvju ledus.Karpa spēj izdzīvot ūdenstilpnē ar zemu skābekļa daudzumu, jo nepieciešamības gadījumā tā spēj gaisu ierīt ar muti, to izbāžot laukā. Karpa veido hibrīdus ar karūsu un sudrabkarūsu.Karpa ir visēdāja. Tā var baroties ar dažādiem ūdensaugiem, bet tai labāk patīk rakņāties pa dūņaino tilpnes dibenu, meklējot kukaiņus, vēžveidīgos un tārpus . Karpas kāpuri barojas ar zooplanktonu.

Karpai dzimumgatavība iestājas 1-6 gadu vecumā, sasniedzot 10-53 cm. Nārsta laikā mātīte izdēj līdz 300 000 ikriem vienā reizē. Lai arī nārsts parasti ir pavasarī, karpa var nārstot vairākas reizes gadā atkarībā no ūdens temperatūras. Tās auglība sezonā ir 4000 – 2 100 000 ikru. Latvijā karpa nārsto maijā un jūnijā, kad ūdens t° ir 10-30 °C. Nārsta dziļums 5 cm – 3 m. Raksturīgs porciju nārsts 2-3 piegājienos ar apmēram 20 dienu starplaiku. Parasti ar vienu mātīti nārsto 2-7 tēviņi. Ikri pielīp pie augiem, kur to attīstība ilgst 2-13 dienas atkarībā no temperatūras. Pēc izšķilšanās kāpuri 2-10 dienas pavada, piestiprinājušies pie augiem.

Viena karpa dabīgos apstākļos gada laikā iznērš vairāk nekā 1 miljonu ikru. Lielākā daļa ikru un mazo zivju kāpuru kļūst par barību citiem ūdenstilpju iemītniekiem. Mazās karpas ir iecienījusi, piemēram, līdaka un lielmutes asaris. Karpas medī arī dažādi putni, piemēram, jūras krauklis, zivju gārnis, lielā gaura un zivjērglis, kā arī zīdītāji, piemēram, ūdrs un ūdele.

Ķermenis augsts, no sāniem saplacināts, mute vērsta uz priekšu vai nedaudz uz augšu. Mugura zaļganbrūna, sāni un vēders zeltains vai dzeltenīgi brūns. Pirms nārsta tēviņiem uz žaunu vākiem izveidojas nārsta kārpiņas. Muguras spuras un anālās spuras pēdējais nezarotais stars, ar zobiņiem, tāpat kā karpai. Pie mutes nav taustekļu. Sāni zeltaini, krūšu spuras, vēdera spuras un anālā spura ir sarkan-brūna. Žaunu bārkšu parasti mazāk nekā sudrabkarūsai.

Saldūdens zivs, uzturas baros, ziemā ir mazaktīva un ierokas dūņās. Spēj izturēt ūdenstilpņu izsalšanu līdz dūņām. Latvijā pati izturīgākā zivs attiecībā pret skābekļa trūkumu. Tālas migrācijas neveic. Pamatbarība – bentoss. Sasniedz 40 gadu, Latvijā 12 gadu vecumu.Dzimumgatavība iestājas 2-7 gadu vecumā, sasniedzot 7-20 cm, Latvijā 11-23 cm garumu. Auglība 0,7-513 tūkst. ikru. Nārsto maijā-augustā, Latvijā jūnijā-jūlijā (ūdens t° 13-27°C) no 15 cm līdz 3 m dziļumā. Raksturīgs porciju nārsts 2-5 piegājienos ar 10-15 dienu starplaiku. Kopējais nārsta ilgums 30-64 dienas. Ikri pielīp pie augiem, to attīstība ilgst 2-10 dienas (75-90 grāddienas). Pēc izšķilšanās kāpuri 1-3 dienas pavada, piestiprinā-jušies pie augiem. Veido hibrīdus ar karpu un sudrabkarūsu. Eiropa un Āzija. Latvijā saldūdeņos viena no visizplatītākajām zivju sugām. Sastopama daudzās upēs un vairumā ezeru un dīķu, kā arī jūrā upju grīvu rajonos. Makšķernieki bieži izmanto kā ēsmas zivtiņu.

Informācija ņemta no interneta enciklopēdijas “Latvijas daba”

Ķermenis līnim ir samērā augsts, no sāniem nedaudz saplacināts, mute vērsta uz priekšu vai nedaudz uz leju. Mugura zaļganbrūna, sāni zaļgandzelteni, vēders dzeltenīgs, tēviņiem vēdera spuras otrais stars ievērojami resnāks par pārējiem. Pie mutes ir 2 taustekļi, zvīņas tam ir sīkas un garenas. Līnis dzīvo saldūdeņos. Mazuļi uzturas baros, bet pieaugušie īpatņi – pa vienam. Nelielus bariņus veido nārsta laikā un ziemojot. Ziemā līnis ir mazaktīvs un mēdz ierakties dūņās. Pamatbarība – bentoss.

Līnis var sasniegt 18 gadu vecumu, Latvijā dzīvo līdz 14 gadu vecumam. Dzimumgatavība iestājas 2-7 gadu vecumā, sasniedzot 6-25 cm, Latvijā 9-27 cm garumu. Auglība – no 5,6 tūkst. līdz 1,2 milj. ikru. Līņu nārsta laiks ir no aprīļa līdz augustam, Latvijā no maija līdz augustam (ūdens t° 14-27°C), no 15 cm līdz 2 m dziļumā. Raksturīgs porciju nārsts 2-3 (8) piegājienos ar 9-30 dienu starplaiku. Kopējais nārsta ilgums 25-60 dienas. Ikri pielīp pie ūdensaugiem un grunts, to attīstība ilgst 3-7 dienas (60-80 grāddienas). Pēc izšķilšanās kāpuri 3-4 dienas pavada, piestiprinājušies pie augiem.

Latvijas saldūdeņos līnis ir viena no visizplatītākajām zivju sugām. Sastopams daudzās upēs un vairumā ezeru, kā arī jūrā, lielo upju grīvu tiešā tuvumā. Nelielos, seklos, slēgtos ezeros, kur regulāri notiek zivju slāpšana, to nesastapsiet. No 1955. līdz 1996. gadam ielaists vairāk nekā 120 (15%) ezeros.